Zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas birojs

jaunumi

AT lēmums lietā Nr. SKC - 395

01.04.2010

2010. gada 13. janvārī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments pieņēma lēmumu lietā Nr. SKC – 395, ar kuru apmierināja biroja klienta pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu un izpildi. Minētā lieta raisīja diskusijas par starptautisko civilprocesu un Ņujorkas konvencijas piemērošanas īpatnībām trīs instancēs. Proti, procesa laikā tika saskatīti likuma robi Civilprocesa likuma 78. nodaļā „Ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana”, tostarp, 649. panta piektajā daļā, kas nosaka, ka „Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību”, tomēr nav precizēts par kuras instances lēmumu. Minētajā lietā apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību par pirmās instances tiesas lēmumu atzīt un izpildīt ārvalsts šķīrējtiesas spriedumu nolēma atcelt rajona tiesas lēmumu un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai, turklāt norādīja, ka lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 641. pantu, kas savukārt regulē pārsūdzības iespējas par tiesas lēmumu, atzīstot un izpildīt ārvalsts tiesas spriedumu, nevis šķīrējtiesas.

Nosakot turpmākās pieteicēja darbības, radās vēl papildu jautājumi. Pirmkārt, ja tiek piemērots Civilprocesa likuma 641. pants pēc analoģijas, tad apgabaltiesas lēmumā bija jānorāda arī blakus sūdzības iesniegšanas laiks, jo minētā panta otrā daļa nosaka, ka lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā, blakus sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas, bet lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, -- 60 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas. Savukārt minētajā lietā tika piemēroti parastie blakus sūdzības iesniegšanas termiņi, kas norādīti Civilprocesa likuma 442. pantā, proti, 10 dienu laikā, lai gan pieteicēja atrašanās vieta bija Baltkrievija. Otrkārt, piemērojot Civilprocesa likuma 641. pantu pēc analoģijas, par blakus sūdzības iesniegšanu Senātā būtu jāmaksā 40 latu drošības nauda, kā to nosaka izņēmuma norma Civilprocesa likuma 449.panta ceturtā daļā, nevis 20 lati.
Turklāt, tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 642.pantu vajadzēja nolemt atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt vai atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un izlemt jautājumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, vai arī grozīt lēmumu.
Tāpat šajā lietā tika diskutēts par Ņujorkas konvencijas par ārvalsts šķīrējtiesas spriedumu atzīšanu uz izpildi piemērošanu. šajā konvencijā pierādījuma nasta tiek pārnesta no tās puses, kas pieprasa izpildi, uz to, pret kuru izpilde tiek vērsta. Proti, saskaņā ar konvencijas IV pantu pusei, kas pieprasa atzīšanu, ir jāiesniedz šķīrējtiesas līgums un spriedums, bet otrai pusei ir jāpierāda, ka pastāv jebkādi šķēršļi atzīšanai un izpildei saskaņā ar V panta pirmo daļu. Šie pamati ir izsmeļoši, proti, puse nevar atsaukties uz pantā neminētiem pamatiem. Savukārt tiesa pēc savas iniciatīvas var neatzīt ārvalsts šķīrējtiesas spriedumu tikai divu iemeslu dēļ, kas paredzēti V panta otrā daļā, proti, ja strīdu objekts nevar būt šķīrējtiesas izskatīšanas priekšmets pēc valsts likumiem, vai šī nolēmuma atzīšana un izpildīšana pretrunīga šīs valsts publiskajai kārtībai.

Lēmums.